Kāpēc jālūdz par tiem, kas neļaujas glābties (tāpēc Sātanisma pamācības-vārda-teiciens "Dievs, glāb tos, kuri sevi ļaujas glābt (jau pirmajā brīdī)!" ir jāsūta atpakaļ uz elli. Un arī vēlāk par šādiem jaunatgrieztiem pusatgrieztiem ir jāturpina lūgt! Jo tie bieži vēl nav satvēruši Jēzu Kristu, bet tikai pieskārušies - kas ir daudz par maz! Mīlestībā, brālis Kristietis)!

(citāti, kas saistāmi ar Kristietību tieši vai saistāmi nākamajos posmos)

...

Bet tev visa diena saplānota. Kamdēļ? Tādas kā lomkas, tu domā – vai tiešām dzīvē nekā vairāk nav? Piķis, un viss?

– Un nevar izkāpt.

– Es laikam izkāpu. Bet tā izkāpšana notika lēnām. Meklējos, darbojos jogā. Braucu uz Indiju, Nepālu, bet tik un tā bija tukšums. 2013. gadā nomira Rimars. Diemžēl reti tikāmies. Pēc bērēm aizbraucu uz Ķemeriem, kājas pašas naktī aiznesa uz pareizticīgo baznīciņu. Tā bija apgaismota, ārā ikonas – Kristus bilde. Skatos, un asaras sāk tecēt. Nevaru to izstāstīt. No tā laika arī saprotu, kāpēc neticīgie ņirgājas, jo ticību ir ļoti grūti aprakstīt. Tāpat kā mīlestību.

 

Nākamajā dienā atkal aizbraucu. Nosēžos, bet kāda sieviņa saka: «Kas ir, dēliņ? Es tev iemācīšu krustīties.» Manī ienāca miers. Piestaigāju uz to baznīcu un 2013. gada vasarā nokristījos.

...

turpinu mācīties, ka ir lietas, kuras vienkārši jāpalaiž. Nebūs tā, kā savā galvā esi iedomājies. Jāpieņem tās, kuras nevari ietekmēt. Par daudz ko brīnos. Piemēram, par lūgšanu spēku. Kāds skolotājs aiziet, Andrejs lūdzas. Nākamajā dienā pienāk e-pasts no pilnīgi sveša cilvēka: dzirdēju, ka skolā vajag skolotāju. Izskaidrojiet, neticīgie, kā tas notiek! Sagadīšanās? Kā man teica viens dzejnieks – koncentrēšanās uz sakritību teoriju ir nespēja iznēsāt sevī ticību.

...

Tad vienā dienā nopirku biļeti un aizlidoju uz Madridi. 1. februārī sāku iet Santjago ceļu.

– Pie kādām atziņām nonācāt?

– Tas bija lūziena brīdis. Meditatīvs stāvoklis. Kairinātāju maz, vairāk pievērs uzmanību sev un dabai. Astoņos no rīta sāc un tad līdz sešiem, kad saule riet. Tu lēnām domās ej cauri savai dzīvei, spēj tikt klāt emocijām, kādas tev bija, kad mācījies pirmajā klasē, kādas pirmās atmiņas par tēvu un māti, ko atceries pat no divu gadu vecuma.

Pirmajās dienās bija satraukums, nezināju, kur nakšņošu, kā risināšu citus sadzīves jautājumus, tad lēnām iestājās miers. Tu netērē enerģiju, lai kalkulētu variantus, riskus, vienkārši ļaujies. Ekskluzīva psihoterapija. Cits pēc cita nāk mirkļi – dzīvnieki, cilvēki, dabas parādības. Prāts visu laiku saka – tā ir sagadīšanās, bet beigās loģika salūst. Gandrīz fiziski varēju sajust, ka kļūstu tīrāks. Pazuda bailes, jo sapratu, ka mani pieskata. Līdz tam domāju, ka Dievs ir, bet kā makromenedžments. Tad pierādījās, ka ir arī mikromenedžments.

Man līdzi bija tikai podziņu Nokia, ar sievu sazvanījāmies vakaros. Sestajā dienā no rīta prātoju – par ko domāt šodien? Labi – kā iepazinos ar sievu? Kā pirmo reizi skūpstīju? Tajā brīdī no sievas atnāca ­īsziņa – es tevi mīlu! Ar prātu nevar izskaidrot, kā tā var būt? Pēc tam sievai jautāju, kāpēc viņa tā darīja, jo līdz tam nesūtīja īsziņas. Atbilde – man bija ļoti liela vēlme tev uzrakstīt.

– Santjago atradāt atbildes uz jautājumiem, kas mocīja?

– (Pauze.) Es teiktu, ka lēnām ienāca ticība, bet tā ir pilnīgi citāda, es nevaru to izstāstīt. Tā nav skaļa, tā atnāk klusumā – tas ir tas īstais. Tu atrodi sevi!

Kopumā nogāju 260 kilometru un sapratu, ka svarīgu lietu, kas dzīvē nepieciešamas, ir ļoti maz – lai esi paēdis, siltumā un vari gulēt.

Atbraucu atpakaļ, iegāju benzīntankā, skanēja radio, un bija sajūta, ka atkal samazgas tev gāžas virsū un tu tās nevari izslēgt. Tāpēc cenšos nelasīt ziņas.
– Reiz teicāt: lai saprastu cilvēka vērtības, paskatieties, kam viņš tērē naudu, bet pats svarīgākais – kam tērē laiku.

...

Bet tik un tā aiz visa tā ir tukšums. Uzņēmēji var publiski stāstīt daudz ko, bet, kad tu ieskaties acīs, tās ir izdzisušas, jo apakšā ir falšums.

...

 Kas ir sieviete?

– Vīrieša otra puse. Tikai kopā ar sievieti tu esi viens vesels. Negribas plātīties, bet man ir šī sajūta. Tā ir liela svētība. Mediņš pēc 26 laicīgajā laulībā pavadītajiem gadiem mūs salaulāja. Viņš teica – tā, nu ņemiet vērā, ka tagad gultā esat trijatā. Kas vēl? Pa vidu Dievs… Nevaru izskaidrot, bet jūtas kļuva dziļākas. Tu kļūsti tāds maigs. Tā visa hroniski trūkst, arī man agrāk, mūsdienu vīriešiem, viņi skumst, meklē piepildījumu sportā, tā vērošanā, agresivitātē, pornogrāfijā…

Vīrietim, kad viņš satiek sievieti, vispirms ir iekāre. Bieži vien tālāk par to netiek, tas ir īstermiņa process. Pārguļ, liekas, ka mīl, bet otrā dienā skatās kā uz svešu.

Tas ir dziļi gēnos, tāda mūsu daba – iekaroji, ej meklē nākamo. Veči, mainot sievietes, naivi domā, ka kvantitāte kādā brīdī pāries kvalitātē, bet nepāriet. Es ­iesaku piebremzēt.

Un mācu arī saviem bērniem – nav jāsteidzas ar seksu. Ja vīrietis vēlas mīlestību, jāspēj apvaldīt seksuālo enerģiju, tad kādā brīdī tā transformējas mīlestībā.
...

Nemiers un agresivitāte ir no tā, ka zemapziņa dod signālus – tuvojas laiks, kad no smilšu pulksteņa viss izbirs…

– Kas ir aiz nāves?

– Nezinu. Visas reliģijas saka vienu un to pašu. Ja pieņem, ka nāve nav beigas, tad tas ir ceļš. Tam ticu arvien vairāk. To ir grūti pieņemt, grūti tam noticēt, bet miers palēnām ienāk. Kad aiziet vecāki, tu saproti, ka starp nāvi un tevi vairs nestāv vecāks gadagājums. Tu esi vecākais. Tava kārta rindā. Tā sajūta…

– Spiež?

– Vairs nē. ...

...

– Ir sajūta, ka pēc daudziem biznesa gadiem ķerat kaifu iracionālajā pasaulē.

– Jā, kļūstu dabisks, atbrīvojas enerģija. Lēnām saproti, ka kāds tevi visu laiku pieskata. No materiālās pasaules esmu pārgājis uz garīgo. 

...

Bieži vien svētība ir nedabūt to, ko esi izštukojis. 
...

Pilnais raksts - Izdevniecība Santa tīmekļa vietnē:

https://www.santa.lv/raksts/klubs/bruknas-muizas-lielaka-investora-ginta-dandzberga-intervija-zurnala-klubs-pardevu-biznesu-lai-uzceltu-skolu-32631/