Pateicības pienešana Dievam attiecas gan uz cilvēkiem individuāli, gan kā uz kopumu, ko mēs zinām saukt par tautu! Tas ir viens no svētību (veiksmes, izdošanās utt.) nosacījumiem.

 

 

Filipiešiem 4

4 Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties!
5 Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem; Tas Kungs ir tuvu.
6 Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.
7 Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.
8 Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!
9 Un, ko jūs esat mācījušies un saņēmuši un dzirdējuši un redzējuši pie manis, to darait. Un miera Dievs būs ar jums.

 

 

Kolosiešiem 4

2 Esiet pastāvīgi lūgšanās, esiet ar tām nomodā ar pateicību.

 

 

 

2.Korintiešiem 4

13 Bet mums ir tas pats ticības gars, kā ir rakstīts: es ticēju, tāpēc es runāju. - Arī mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam,
14 zinādami, ka Tas, kas uzmodinājis Kungu Jēzu, uzmodinās arī mūs ar Jēzu un nostatīs Savā priekšā kopā ar jums.
15 Jo viss tas notiek jūsu dēļ, lai žēlastība vairodamās, pieaugot ticīgo skaitam, vairotu arī pateicību Dievam par godu.
16 Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas.
17 Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību,
18 ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.
 

 

 

 

 

Psalms 100

1 Pateicības psalms. Gavilējiet Tam Kungam, visas pasaules zemes!
2 Kalpojiet Tam Kungam ar prieku, nāciet Viņa vaiga priekšā ar gavilēm!
3 Atzīstiet, ka Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis - un ne mēs paši - par Savu tautu un par Savas ganības avīm.
4 Ieeita pa Viņa vārtiem ar pateikšanu, Viņa pagalmos ar teikšanu! Pateicieties Viņam, slavējiet Viņa Vārdu!
5 Jo Tas Kungs ir laipnīgs, Viņa žēlastība paliek mūžīgi, un Viņa patiesība pastāv uz radu radiem.

 

Psalms 103

1 Dāvida psalms. Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu!
2 Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!
3 Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas;
4 Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību.
5 Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis.
6 Tas Kungs piešķir taisnību un tiesu visiem apbēdinātiem.
7 Viņš Mozum atklāja Savus ceļus un rādīja Israēla bērniem Savus darbus.
8 Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā.
9 Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.
10 Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem,
11 jo, cik augstu ir debesis pār zemi, tik liela ir Viņa žēlastība pret tiem, kas Viņu bīstas.
12 Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums;
13 kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā Tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.
14 Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.
15 Cilvēks savā dzīvē ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā,
16 kad vējš to skar, tad tās vairs nav, un neatrod vairs pat tās vietu.
17 Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam dzīva tajos, kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība uz bērnu bērniem
18 tajos, kas Viņa derību sargā, neaizmirst Viņa baušļus un cenšas tos pildīt.
19 Tas Kungs ir debesīs uzcēlis Savu troni, un Viņa ķēniņa valstība valda pār visu.
20 Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs, Viņa stiprie sargi, kas Viņa pavēles pilda, klausīdami Viņa vārda balsi!
21 Teiciet To Kungu, visi Viņa karapulki, jūs, Viņa kalpi, kas pildāt Viņa prātu!
22 Teiciet To Kungu, visi Viņa darbi visās Viņa valstības malās! Teici To Kungu, mana dvēsele!

 

 

Psalms 105

1 Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, sludiniet tautu starpā Viņa darbus!
2 Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, stāstiet par visiem Viņa brīnuma darbiem!
3 Slavējiet Viņa svēto Vārdu! Lai priecājas visu sirdis, kas meklē To Kungu!
4 Meklējiet To Kungu un Viņa spēku, vienumēr meklējiet Viņa vaigu!
5 Pieminiet Viņa brīnuma darbus, ko Viņš darījis, Viņa zīmes un Viņa mutes spriedumus,
6 jūs, Ābrahāma, Viņa kalpa, dzimums, jūs, Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
7 Viņš, Tas Kungs, ir mūsu Dievs; Viņa tiesas lēmumi iet pār visu zemi.
8 Viņš neaizmirst Savu derību nemūžam, to vārdu, ko Viņš tūkstošiem dzimumiem devis,
9 to derību, ko Viņš slēdzis ar Ābrahāmu, un Savu zvērestu, ko Viņš devis Īzākam,
10 ko Viņš arī Jēkabam par likumu apstiprinājis un par mūžīgu derību Israēlam,
11 kad Viņš teica:"Tev Es došu Kānaāna zemi kā jūsu mantojuma tiesu!"
12 Toreiz ļaužu bija nedaudz, pavisam maz, un viņi bija svešinieki tai zemē.
13 Viņi staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm.
14 Bet Viņš neļāva nevienam viņus apspiest un sodīja pat ķēniņus viņu dēļ:
15 "Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!"
16 Kad bads uznāca tajā zemē un izbeidzās viss maizes krājums,
17 Viņš sūtīja viņiem pa priekšu vienu vīru, Jāzepu, ko pārdeva par vergu,
18 viņa kājas lika siekstā un viņu pašu iekala dzelzīs,
19 kamēr viņa paredzējums piepildījās un Tā Kunga vārds to apliecināja.
20 Kēniņš sūtīja un lika atraisīt viņu, tautu valdnieks viņu atsvabināja,
21 viņš iecēla viņu par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai,
22 lai tas valda pār viņa lielkungiem pēc sava prāta un māca viņa vecajiem gudrību.
23 Tā Israēls nonāca Ēģiptes zemē, un Jēkabs dzīvoja kā svešinieks Hama zemē.
24 Tad Dievs lika Saviem ļaudīm pieaugt skaitā un darīja viņus varenākus nekā viņu pretiniekus.
25 Viņš pārveidoja viņu sirdis, lai viņi sāktu ienīst Viņa tautu un uzbrukt ar viltu Viņa kalpiem.
26 Tad viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izraudzījis.
27 Tie darīja brīnuma zīmes viņu starpā un brīnumus Hama zemē.
28 Viņš sūtīja tumsu, diena satumsa pavisam; tomēr viņi nepiegrieza vērību Viņa vārdam.
29 Viņš pārvērta visus viņu ūdeņus asinīs, visas zivis aizgāja bojā.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm līdz pat ķēniņa pils telpām.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
32 Viņš deva viņiem krusu lietus vietā un sūtīja uguns liesmas viņu zemē.
33 Viņš sasita viņu vīna kokus un vīģu kokus un nopostīja visus kokus viņu zemē.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles bez skaita
35 un noēda visu zāli viņu zemē, apēda visus zemes augļus.
36 Tad Viņš nokāva visus pirmdzimtos viņu zemē, viņu pirmo spēku,
37 un izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
38 Ēģipte priecājās par viņu aiziešanu, jo bailes no viņiem to bija pārņēmušas.
39 Padebesi Viņš deva viņiem par segu un uguni naktī par gaismu.
40 Tad Mozus lūdza, un Dievs sūtīja viņiem paipalas un paēdināja viņus ar debesu maizi.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad iztecēja ūdens un plūda pa tuksnesi straumēm,
42 jo Viņš atcerējās Savu svēto vārdu un Savu kalpu Ābrahāmu.
43 Tā Viņš izveda Savu tautu ar prieku un ar gavilēm Savus izredzētos,
44 un deva viņiem citu tautu zemi, lai viņi to iegūst un pārņem sev par īpašumu,
45 lai turētu godā Dieva likumus un pildītu Viņa baušļus. Alelujā!
 

 

Psalms 107

1 "Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!"
2 Tā lai saka tie, ko Tas Kungs atpestījis, ko Viņš ir izglābis no spaidītāja rokas
3 un sapulcinājis no visām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4 Viņi maldījās tuksnesī pa nestaigājamiem ceļiem un neatrada pilsētas, kur varētu dzīvot,
5 izsalkuši un izslāpuši, tā ka viņu dvēsele viņos bija galīgi novārgusi un izmisusi.
6 Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu posta
7 un vadīja uz pareiza ceļa, ka viņi nonāca apdzīvotā vietā.
8 Bet viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērnu vidū,
9 ka Viņš veldzēja izslāpušo un atspirdzināja ar barību izsalkušo.
10 Tie, kas sēdēja tumsā un nāves ēnā, būdami ieslīguši galīgā postā un saistīti dzelzs valgos,
11 jo viņi pretojās Dieva vārdiem un neizpildīja Visuaugstākā gribu,
12 bet Viņš nomāca viņu sirdi ar grūtām pūlēm, ka viņi paklupa un palīga nebija,-
13 tie tad piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm
14 un izveda viņus no tumsas un nāves ēnas, un sarāva viņu saites.
15 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
16 ka Viņš salauza vara durvis un sagrāva dzelzs aizšaujamos.
17 Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ,
18 ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem,
19 tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš viņus izglāba no viņu bailēm.
20 Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.
21 Tie lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem.
22 Viņi lai nes pateicības upurus un sludina ar prieku Viņa darbus.
23 Tie, kas ar kuģiem brauca pa jūru un veica lielos ūdeņos savus darījumus,
24 tie redzēja Tā Kunga darbus un Viņa brīnumus jūras virsū un dziļumos.
25 Pēc Viņa pavēles sacēlās vētra, kas sabangoja jūras viļņus,
26 tie pacēlās augšup pret debesīm un nogrima atkal dzelmē, tā ka viņu dvēsele trīcēja izmisumā un bailēs.
27 Tie viņus mētāja un svaidīja kā dzēruma pilnus, visa viņu gudrība bija galā.
28 Tad viņi piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm.
29 Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi.
30 Viņi priecājās, ka iestājās klusums, un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā.
31 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
32 viņi lai cildina Viņu tautas draudzē un lai slavē vecajo saimē!
33 Viņš padarīja upes par tuksnesi un ūdens avotus par sausām un tukšām vietām,
34 un auglīgu tīrumu par sausu posta zemi tās iedzīvotāju ļaunuma dēļ.
35 Tuksnesi Viņš atkal pārvērš par ūdens dīķi un sausu zemi par avoksnainu.
36 Viņš tur nometināja izsalkušos, ka viņi tur uzcēla pilsētu, kur dzīvot,
37 un apsēja tīrumus un dēstīja vīnadārzus, kas nesa bagātus augļus.
38 Viņš svētīja viņus, ka viņi ļoti vairojās, un viņiem lopu nebija mazums.
39 Bet tad viņi gāja mazumā un panīka no nelaimes bēdām.
40 Viņš izgāza nievāšanu pār dižciltīgajiem un lika viņiem maldīties tuksnesī, kur nav ceļa.
41 Bet nabagos Viņš paaugstināja, izglāba viņus no viņu posta un vairoja viņu dzimumu kā avju pulku.
42 To redzēdami, priecāsies taisnie, un visai nelietībai jātur mute.
43 Kas ir gudrs, lai ņem to vērā un saprot Tā Kunga žēlastības darbus.